3. svaigā nedēļa

Urrā! Šodien aprit 3. svaigā nedēļa! Teikt godīgi? Kur es biju visus šos gadus!? Un kāpēc cilvēki ir tik maz informēti par svaigo pārtiku, kādēļ bērniem skolā māca uztura piramīdas, kas ir galīgi garām? Svaigēšana ir kaut kas lielisks... nekad neesmu jutusies tik labi kā tagad...esmu dzīvespriecīga, pilna enerģijas..kas principā ziemas mēnešos man parasti ir tā mazāk. Jūtos tā, it kā varētu 3 reizes apskriet apkārt zemeslodei un vēl joprojām nepiekustu. Enerģijas un labsajūtas pārplūdums!!!

Atšķirības tiešām ir jūtamas! Un tās viennozīmīgi uzlabo manu ikdienu. Vēl vien lieta, ko esmu pamanījusi: gan uz savu ikdienu, gan dzīvi kopumā esmu sākusi skatīties pozitīvāk, vieglāk, liekas, ka problēmas atrisinās pašas no sevis. Dažādi darbiņi arī darās daudz vieglāk! Domāju, ka katram no mums ir kas tāds, ko mums nepatīk darīt.. nu nepatīk un viss..man tā bija ar daudz ko, piemēram, trauku mazgāšanu (zinu, muļķīgs piemērs)...taču tagad uz to visu cenšos skatīties ar smaidu, citādāku pieeju. Liekas, ka trauki nomazgājas paši, bez manas mazākās piepūles. Būtībā esmu vairāk sākusi baudīt pašu procesu, notiekošo brīdi, momentu. Iepriekš dzīvoju ar ‘’gala termiņu’’, nevarot sagaidīt kādas darbības beigas (šajā gadījumā trauku mazgāšana) - kad beidzot tas būs padarīts un varēšu iekrist dīvānā kā veca sēne un skatīties tv (labi varbūt ne tik traki, bet ceru, ka ideja skaidra). Tādā veidā es sev ieskaidroju, ka tā darbība, process ir nepatīkams, jo, redz, es taču nevaru sagaidīt, kad tas ātrāk beigsies! Taču ir jāiedziļinās, jābauda, jātver mirklis, pat, ja tas sākotnēji nešķiet mums tik rožains kā gribētos.

Tas pats ir ar diētām! Kādēļ tās nekad nedarbojas? Tādēļ, ka tām ir noteikts dienu skaits. Cilvēki pārāk daudz velk krustiņus kalendārā un skaita beigas, moka sevi, neizbaudot pašu procesu...un beigās atgriežas pie tā, kur sāka.

Un tā ar jebko! Suņa izvešanu pastaigā, bērna izņemšanu no dārziņa, darbadienu ofisā...

Esmu sapratusi to, ka mums vairāk jāmācās izbaudīt pats process, jābeidz tik ļoti steigties, lai gala rezultātā..hmm.. ko...nokristu kā kūkas uz dīvāna un teiktu...oooo es šo mirkli jau no paša rīta gaidīju? Nē! Un ko tālāk, kad darbiņš ir padarīts? Ar to jau nekas nebeidzas, griestu nav! Sekos nākamās darbības..un vēl nākamās.. Mēs taču nevaram pavadīt visu savu dzīvi, domājot par tās beigām! Dzīve ir nemitīgas darbības...un tieši process vienmēr ir tas jautrākais..beigas parasti ir ātras – viens čiks un viss... tāpēc baudi mirkli! Nākamreiz, kad varbūt, piemēram, sanāks braukt no pilsētas a uz pilsētu b, un tu zini, ka tas prasa 2-3 stundas, neīgņojies, bet gan uzliec mūziku, padziedi līdzi, sakārto domas un vienkārši pasmaidi! Garastāvoklis ir pacēlies jau pēc 3 sekundēm!

Nedaudz novirzījos no temata, taču šīs tiešām ir noderīgas lietiņas!