trešdiena, 2010. gada 10. februāris

gribat pārsteigt ciemiņus?

tad noteikti pagatavojiet šo kūku!!! mani nevegjetārie ciemiņi pat prasīja recepti!!! kad pateicu, ka kūkā nav miltu,olu vai cukura, ka tā nav cepta un ir veselīga, tad izbrīns bija vēl lielāks.
šim brīnumam tiek dotas 5 zvaiznes un zaļā gaisma nākamajām ballītēm.

kūka irdebešķīga: maigs un krēmīgs, taču pietiekami stingrs pildījums apvienots ar kraukšķīgu pamatni. Ņammmm. Viegli pagatavojama no pieejamām sastāvdaļām.


ābolu-dzērveņu ''siera kūka''

pamatam:
1,5 glāze mandeļu
6 dateles (es gan liku vairāk)

''garnējumam'':
3 nomizoti, smalkās šķēlītēs sagriezti āboli
1/4 glāzes medus
1/2 tējkarote kanēļa
1/3 glāzes kaltētu dzērveņu
2 ēdamkarotes kokosriekstu sviesta vai pastas (stokmanā, ja nemaldos, ir, maksā ap 3 latiem)
1/3 glāzes pamata masas

pildījums: (ja kūku grib augstāku, tad pildījumu var dubultot)
2 glāzes izmērcētu indijas riekstu
1 tējkarote citronu sulas
1/2 glāze kokosriekstu sviesta vai pastas
1/4 glāzes medus
1 tējkarote kanēļa
1/4 tējkarotes maltu krustnagliņu
1/4 tējkarotes malta muskatrieksta
var piepilināt nedaudz vaniļu

2 stundas iepriekš sāk jau gatavot daļu garnējuma: sajauc ābolus,medu, kanēli un liek cepeškrāsnī vai dehidratorā 45 grādos 2 stundiņas apžāvēties.
Pamatne: blenderī samaļ mandeles, pievieno dateles, maļ vēlreiz līdz viss labi sajaucies. Atliec malā 1/3 gl. pamatnes masas. Atlikušo masu liek apaļajā kūku formā-pannā(ar atklipsējamām malām). Kārtīgi piespiež pie pamatnes, izlīdzina,neatstāj caurumus. Liek ledusskapī.
Pildījums: blenderī maļ pildījumam paredzētās sastāvdaļas līdz iegūta vienmērīga, krēmīga masa. Uzsmērē uz pamatnes, liek atpakaļ ledusskapī.
Pabeidz gatavot ''glazūru": sajauc žāvētos ābolus, dzērvenes, 1/3 gl. pamatnes masas un kokosriekstu sviestu/krēmu. Dekorē ar to kūku.
Ļauj ledusskapī atdzist vismaz 2 stundas.
Paredzēts apmāram 8 cilvēkiem.

Mani foto :-)

pirmdiena, 2010. gada 8. februāris

salāti ar grauzdiņu a la mexicana gaumē. mmmm..

Neskaitāmas reizes uz savas ādas pārbaudīta svaigēdāju recepte, turklāt ļooooti labas atsauksmes no nesvaigēdājiem!!! Viva la Mexico! un viss ļoti vienkārši!
1. reizi, kad pagaršoju, man ļoti atgādināja visīstāko Chilli Concarni no nesvaigajiem laikiem.

''Maize''

nepieciešams:
3 glāzes kukurūzas (der gan svaiga, gan saldēta, bet neiesaku konservētās, jo tām klāt ir visādi ķimiski stabilizatori, cukuri, sāls utt)
1,5 glāze sarkanās paprikas
3/4 glāzes linsēklas (samaltas kafijas dzirnaviņās)
1 ēdamkarote laima sulas
1 tējkarote čilli pulvera (var likt mazāk/vairāk - atkarībā cik asu vēlas)
1,5 tējkarote sāls
2 tējkarotes kumina (maltas Marokas ķimenes)

pagatavošana:
1.Blenderī samaļ kukurūzu un papriku. Pievieno pārējās sastāvdaļas, maļ atkārtoti.
2. Nepieciešamas 2 cepešpannas un cepamais papīrs. Iegūto masu sadala uz 2 cepešpannām un vienmērīgi izklāj/izsmērē ne pārāk biezā kārtiņā (man gandrīz pa visu pannu sanāk ''liela pankūka'')
3. Ja ir, izmanto dehidratoru/tad cepešpannas nevajag/, taču tā kā man tāda nav, izmantoju cepeškrāsni. 45 grādu temperatūrā un ar ieslēgtu ventilatoru žāvē ''maizi'' 3-4 stundas, tad sagriež kvadrātos, apmet otrādi, žāvē vēl kādas 2 stunas. Ja grib sausāku, kraukšķīgāku - ilgāk.


Salāti - eksperimentējiet!
avokado (sākumā ar dakšiņu sastampā, samīca, jo avokādo būs kā mērce)
tomāti
paprika
sīpols
nedaudz laima sulas
var pielikt arī kukurūzu
ja nepieciešams, sāls

Lūk rezultāts:



svētdiena, 2010. gada 7. februāris

sestdiena, 2010. gada 6. februāris

eksperiments beidzies

Mans 30 dienu svaigēšanas eksperiments noslēdzās pirms nedēļas. Ilgi nevarēju saņemties un uzrakstīt šo bloga ierakstu, jo man šis ir diezgan atbildīgs brīdis, turklāt ir neiedomājami grūti savas sajūtas uzlikt uz ‘’papīra’’. Es pat nevaru izstāstīt cik lieliski jūtos, tas noteikti ir jāpiedzīvo pašam! Pat nezinu kam lai pielīdzina savas sajūtas...tas ir kas jauns, vēl nepieredzēts, nu labi...varbūt tomēr mēģināšu. Tā varētu būt brīvības garša, kaut kas sulīgs, krāsains..hmm – dzīvesprieks, bet reizē arī iekšējs miers /esmu kļuvusi daudz grūtāk aizkaitināma/. Enerģijas pieplūdums, silts smaids, kuru, pat gribot, nespēj nodzēst no savas sejas, zaļāka domāšana. Raw food ļauj sakārtot gan savu iekšējo, gan ārējo pasauli un radīt harmoniju. Jāā! Atradu īsto vārdu, svaigēšana – tā ir harmonija. Apmēram 3. svaigēšanas nedēļā cilvēki, kuri mani nebija redzējuši kādu laiciņu (apmēram mēnesi) nepārstāja izteikt komplimentus par to, cik labi izskatos, ka būtībā mirdzu un nevaru beigt smaidīt. Neticami, kādus brīnumus spēj radīt kvalitatīva pārtika, un tiktiešām piekritīšu teicienam: tu esi tas, ko tu ēd.

Protams, svaigēšanai ir arī ‘’fiziskie’’ ieguvumi tavam ķermenim. 1) Janvārī, kad visapkārt plosījās dažādi vīrusi, un puse paziņu slimi gulēja mājās, es nenošķaudījos nevienu pašu reizi! Lūk tā, biju enerģijas pilna un vesels kā rutks! 2) Veiksmīgi atbrīvojos no pāris kg un gandrīz esmu tikusi pie sava ideālā auguma. 3) Pats svarīgākais!!! Pirms sāku svaigēšanu biju lasījusi, ka tā dara brīnumus: ja ir augsts holesterīns – to pazemina, atbrīvo no alerģijām, uzlabo ādu (ļauj atbrīvoties no aknes), liek aizmirst par diabētu, pat uzvar vēzi utt. Varu tikai apstiprināt, ka svaigēšana patiešām darbojas! Man uz muguras bija izveidojies ciets, neliels tauku sabiezējums, ārsts pat teica, ka būs nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Ha! Ticiet vai ne, bet šis tauku veidojumiņš ir gandrīz pazudis un es ārstu atstāju bez darba!

Ja domā par to, vai turpināšu svaigēšanu, tad mana atbilde ir apstiprinoša – noteikti jā. Šis bija viens no maniem lieliskākajiem mēnešiem mūžā. Sākums, pirmās nedēļas varbūt bija grūtāks...kamēr detoksējos, attīrījos no piesārņotās pārtikas, ik pa brīdim prātā ne no kurienes iešāvās doma, ka varbūt visu vajag mest pie malas, taču šajos brīžos atcerējos to, ko biju lasījusi jau pieredzējušu svaigēdāju blogos – pirmās nedēļas ir tās grūtākās, jo notiek attīrīšanās process, var būt garastāvokļā svārstības, pēkšņa kāre pēc kaut kā neveselīga/vairāk gan psiholoģiska nevis fiziska/, bet tas viss pāriet! Un tik tiešām! Turklāt neviens jau neliek badoties! Neierobežoju sevi un ēdu visu, ko sirds kāroja (protams tikai svaigu). Pirmajās 2 nedēļās, kad biežāk kārojās neveselīgi našķi, varbū pat kaut kas cepts, tad sevi lutināju ar svaigēdāju našķiem: cepeškrāsnī dehidrēju svaigēdāju krekerus, protams neizpalika rieksti, šokolādes mērces, dažādi saldie...zinu, ka ēdienkarte nebija perfekti sabalansēta, taču vismaz noturējos un neatgriezos pie vecajiem ēšanas paradumiem. Turklāt sapratu, ka dzīvās pārtikas saldie ir daaauuudz garšīgāki! Taču ar laiku vēlme pēc šiem našķiem mazinās. Bet atkārtoju - galvenais ir sev neko neaizliegt! Ilgi dzelžainos grožos nenoturēsies, turklāt to nemaz nevajag, tādēļ dod savam ķermenim, ko tas vēlas. Un atceries, ka visam vienmēr var atrast labas alternatīvas. (Pašai nepamanot, sanāca atbilde uz TOMA komentāruJ)

Nu jau sanāca diezgan gari, tādēļ beigšu raksstīt.. varbū kādu dienu sanāks vēl papildināt. Ja ir kādi jautājumi, tad droši jautājiet – atbildēšu!

ps man jau mājās pavasaris heh!