piektdiena, 2010. gada 30. jūlijs

mēnesis svaigēšanas. eksperiments. dublis nr.2

Kopš mana 1. svaigēšanas eksperimenta ir pagājis gandrīz pus gads. Jāatzīst, ka no 30 dienām, ko pavadīju ēdot tikai dzīvu pārtiku - augļus, dārzeņus, diedzētus graudus, riekstus u.c. produktus, ieguvu neaprakstāmi daudz. Izmēģināju jaunas un interesantas receptes, pārliecinājos, ka veselīgs ēdiens ir arī ļoti garšīgs ēdiens, iepazīstināju ar veselīgām receptēm savus draugus un radus, uzlabojās mana pašsajūta, parādījās enerģija, sapratu, cik liela nozīme mūsu organismā ir kvalitatīvai pārtikai (jo veģetārietim un pat vegānam ir iespējams dzīvot ļooooti neveselīgi) un pats galvenais – arī pēc eksperimenta savā ikdienas ēdienkartē ar vien vairāk sāku ieviest dzīvo pārtiku.
Pirms nedēļas sapratu, ka ir pienācis laiks jaunam svaigēšanas eksperimentam, attīrīšanās mēnesim. Noteikumi tie paši – dzīva pārtika (augļi, dārzeņi, rieksti, sēklas), kas netiek karsēta augstāk par 40 grādiem pēc celsija. Šobrīd ir vasara, apetīte ir mazāka un svaigi augļi un dārzeņi ir vieglāk pieejami, tādēļ arī eksperiments norit vieglāk, bez īpaši lielas piepūles.
Pirmās svaigēšanas dienas aizritēja grūtāk. Mani pavadīja galvassāpes (detokss), nemitīgi prasījās kaut ko ‘’uzgrauzt’’, prasījās ogļhidrāti, tādēļ našķojos ar riekstiem un žāvētiem augļiem (diezgan pamatīgi, kas nav tas labākais variants, taču mans galvenais mērķis bija noturēties pie svaigēšanas un nepadoties). Un man gan šķiet, ka tā našķošanās un kāre pēc našķiem vairāk bija psiholoģisks moments. Bet tālāk jau gāja ar vien vieglāk un vieglāk, tiešām izbaudīju dzīvo pārtiku, mans garastāvoklis manāmi sāka uzlaboties, parādījās ar vien vairāk enerģija (pat sāku iet pa vakariem uz sporta klubu vai peldēt). Parasti brokastīs ēdu veselus augļus svaigā veidā. Šobrīd esmu Āzijā, tādēļ man ir pieejami dažnedažādi tropiskie labumi – ananāsi, mango, papaija, guava, kaisles augļi, pūķa augļi utt. Pusdienās pagatavoju kārtīgus salātus ar mērcīti un sēkliņām vai diedzētiem graudiem. Vakariņās arī augļi, kāds smūtijs vai salāti. Šoreiz gan šis viss svaigēšanas pasākums ir daudz vienkāršāks, dabiskāks, bez sarežģītām receptēm, jo, kā jau minēju, neesmu Latvijā, un šeit man nav pieejams ne blenderis, ne cepeškrāsns (kaltēšanai), tādēļ nevaru pagatavot sarežģītākas receptes, ir jāiztiek ar tādu pārtiku, kādu mums to sniedz daba. Bet nemaz neesmu noskumusi par šo situāciju, tieši otrādi – izbaudu atpūtu no virtuves :).
Šodien aizritēja 7. eksperimenta diena. Jau pašā eksperimenta sākumā biju nolēmusi, ka 7. dienā ēdīšu ‘’mirošo’’ pārtiku (ha). Tīri tāpēc, lai varētu novērot savas sajūtas, izmaiņas, biju ziņkārīga, kādu iespaidu pēkšņa pārtikas maiņa uz mani atstās. Bet tas nenozīmē, ka skrēju uz tuvāko McDonaldu! Ēdu pārtiku, kas daudziem pat liktos diezgan veselīga un nepārspīlētos daudzumos. Tātad – kas bija manā galdā ‘’mirušajā’’ dienā? Brokastīs kafija ar pienu (dzeru vien pāris reizes gadā), maize, jogurts, pusdienās - suši, 1 ledene, tumšās šokolādes gabaliņš. Pēcpusdienā sajutos ļoti slikti, vienkārši paliku viegli aizkaitināma, uznāca slikts garastāvoklis, liels nogurums. (Jāpiebilst, ka šie ‘’simptomi’’ it populāri, esmu lasījusi neskaitāmos avotos, ka tie ir arī citiem cilvēkiem, kas strauji pāriet no svaigas uz mirušu pārtiku.) Uznāca tāds nogurums, ka pat gulēju pēcpusdienas diendusu. Vakarā parādījās neizsakāma vēlme pēc neveselīgiem našķiem – čipsiem un saldumiem. Acīmredzot, šeit ar mani trikus spēlēja cukura līmenis asinīs, kas ar nedzīvās pārtikas uzņemšanu bija strauji cēlies, bet nu krita, un atkal gribēja tikt atpakaļ. (neliela piezīme: man patika Gabriel Cousens video par cukura līmeni asinīs:

Taču ņemot vērā slikto pašsajūtu, zināju, ka rafinētais cukurs, našķi nepalīdzēs, tādēļ vakariņās jau atgriezos pie svaigās pārtikas. Morāle (vai drīzāk apstiprinājums citu svaigēdāju pieredzei): pēc eksperimenta uz gatavotu pārtiku atpakaļ jāpāriet pamazām.
Nu ko, man vēl priekšā 3 brīnišķīgas, svaigas nedēļas! Tad jau laiks rādīs, kā man veiksies. Katras nedēļas beigās centīšos ‘’uzcept’’ nedēļas pārskatu (tā gan ir vienīgā lieta, ko nākamo 3 nedēļu laikā cepšu :)).

Jauku nedēļas nogali vēlot,
Veģetāriete ar svaigēdājas ievirzēm.


sestdiena, 2010. gada 24. jūlijs

Brīvs no ĢMO

banānu šokolādes pudiņš

pati esmu liela saldumu (īpaši šokolādes) mīle, dažbrīd pat šķiet, ka man ir neliela atkarība... Tomēr cenšos domāt par to, kā uzlabot savus ēšanas paradumus, kā dzīvot veselīgāk. Kad vairāk sāku interesēties par svaigēšanu, sapratu, ka visam taču var atrast veiksmīgas alternatīvas! Tā nu kādā jaukā dienā, kad šokolādes rūķītis manā vēderā atkal sāka dīdīties, pamēgināju viņu apmānīt ar šo pašizdomāto šokolādes pudiņu, kurā šokolādes patiesībā ir visai maz:

1 banāns
1 ēdamkarote medus
1 ēdamkarote nesaldināta kakao

(proporcijas var droši mainīt atkarībā no tā cik saldu/ne saldu vēlas)
p.s. man patīk piebērt klāt arī pāris riekstus vai kokosriekstu skaidiņas
p.p.s. bet noooooteikti pamēgjiniet! jo pagatavošana aizņem tikai 2 minūtes, bet rezultāts ir pasakains...

pirmdiena, 2010. gada 12. jūlijs

Ātrās raw vegan (ņam ņam) ''pankūkas''

2 glāzes linsēklu (vai 3 glāzes jau samaltu linsēklu)

2 ēdamkarotes kokosriekstu eļļas

1/2 glāze agaves vai kļavu sīrupa (es aizstāju ar medu)

1/2 tējkarote jūras sāls

1/4 glāze ūdens


Sasmalcina, samaļ linsēklas. Visas sastāvdaļas 'samet' bļodā un kārtīgi sajauc. No iegūtās masas izveido 4 bumbas, kuras pēc tam izplacina apmēram centimetra biezumā. Gatavs!

Pasniedz ar ko vien vēlas (mellenēm, avenēm, banāniem u.c. augļiem, riekstiem, jogurtu, sīrupu utt.).
Lai labi garšo!

svētdiena, 2010. gada 11. jūlijs

Kādēļ hamburgeris ir lētāks par salātiem?


šīs konkrētās subsīdijas gan vairāk attiecināmas uz ASV..bet varbūt kāds zina, vai pie mums nav līdzīgi?

sestdiena, 2010. gada 15. maijs

Pina colada svaigēdājiem?

Voila! Tikai 3 sastāvdaļas un lielisks vasaras kokteilis ir gatavs!

Ananāss
kokosrieksts (gan pats kokosrieksts,gan tā ūdens)
ledus

To visu samaļ blenderī! Proporcijas gan miksējiet paši.. pēc garšasPina colada by Marina Kh.

svētdiena, 2010. gada 2. maijs

pavasari

OOooppsssssss...ceru, ka neļaunojaties, ka šis blogs no vegetārieša ir pārtapis par svaigēdāju.....

Njā..bet kā tad man iet šajā pavasarī...

joprojām esmu veģetāriete, taču pamazām savā ēdienkartē cenšos ienest ar vien vairāk svaigā un termiski neapstrādāta...jāsaka godīgi...tas nav tik viegli, kā man likās pirmajos mēnešos (ziemas sākumā)...bet es progresēju.

esmu kļuvusi par pilnīgu velo atbalstītāju. Tā kā visur, kur dodos, dodos ar 2 nevis 4 riepaam :)) Turklāt manī ir atmodies sportotprieks, par ko esmu ļooooti priecīga. Baseins, velo, skriešana, lecamakla nu ir tās lietas, bez kurām nevaru iedomāties savu ikdienu. Esmu atkarīga haha! nekad iepriekš nebiju cēlusies no rītiem agrāk, lai ietu skriet...bet tagad, kad to daru, nevaru vien sagaidīt rītu...sapratu, cik kolosālas emocijas un kādu enerģiju man sniedz fiziskās aktivitātes..un nu nevaru apstāties. Ak jā, pieteicos arī Nordea skrējienam - 5 kilometriem. Iesākumam būs ok. Starpcitu, šodien biju maratona treniņā Mežaparkā. FANTASTICO...un cik daudz cilvēku..malači!!!

Un vēl...rīt braucu uz laukiem salasīt nātrītes, pieneņu lapas un citus zaļumus, lai var sulot. YEAAHHH!

Nevaru vien beigt priecāties, cik šis pavasaris ir košs un labu emociju piepildīts!

Lai viss izdodas :)))

piektdiena, 2010. gada 30. aprīlis

Kritiskā masa

Kritiskā masa ir „organizēta nejaušība” – pasākumam nav reālu organizētāju, katrs dalībnieks ņem līdzvērtīgu līdzdalību pasākuma norisē. Ja vien tev ir velosipēds, skrituļslidas vai jebkāds cits braucamais līdzeklis, kurš nepiesārņo gaisu- piedalies!!! 1. maijā 13.00 pulcējamies pie Dailes teātra, lai kopā dotos velobraucienā pa Rīgas ielām, svinot pavasari un starptautisko strādnieku dienu, un pievēršot uzmanību velosipēdistu pārvietošanās problēmām Rīgā pilsētā un mēģinātu atgūt publisko telpu, ko vardarbīgi sabiedrībai ir atņēmuši automobiļi un kapitālistisko attiecību sistēma. Padod tālāk šo ziņu, izskaistini savu braucamo un ņem līdzi svilpi, tauri, geto blāsteri.
Tiekamies!

trešdiena, 2010. gada 10. februāris

gribat pārsteigt ciemiņus?

tad noteikti pagatavojiet šo kūku!!! mani nevegjetārie ciemiņi pat prasīja recepti!!! kad pateicu, ka kūkā nav miltu,olu vai cukura, ka tā nav cepta un ir veselīga, tad izbrīns bija vēl lielāks.
šim brīnumam tiek dotas 5 zvaiznes un zaļā gaisma nākamajām ballītēm.

kūka irdebešķīga: maigs un krēmīgs, taču pietiekami stingrs pildījums apvienots ar kraukšķīgu pamatni. Ņammmm. Viegli pagatavojama no pieejamām sastāvdaļām.


ābolu-dzērveņu ''siera kūka''

pamatam:
1,5 glāze mandeļu
6 dateles (es gan liku vairāk)

''garnējumam'':
3 nomizoti, smalkās šķēlītēs sagriezti āboli
1/4 glāzes medus
1/2 tējkarote kanēļa
1/3 glāzes kaltētu dzērveņu
2 ēdamkarotes kokosriekstu sviesta vai pastas (stokmanā, ja nemaldos, ir, maksā ap 3 latiem)
1/3 glāzes pamata masas

pildījums: (ja kūku grib augstāku, tad pildījumu var dubultot)
2 glāzes izmērcētu indijas riekstu
1 tējkarote citronu sulas
1/2 glāze kokosriekstu sviesta vai pastas
1/4 glāzes medus
1 tējkarote kanēļa
1/4 tējkarotes maltu krustnagliņu
1/4 tējkarotes malta muskatrieksta
var piepilināt nedaudz vaniļu

2 stundas iepriekš sāk jau gatavot daļu garnējuma: sajauc ābolus,medu, kanēli un liek cepeškrāsnī vai dehidratorā 45 grādos 2 stundiņas apžāvēties.
Pamatne: blenderī samaļ mandeles, pievieno dateles, maļ vēlreiz līdz viss labi sajaucies. Atliec malā 1/3 gl. pamatnes masas. Atlikušo masu liek apaļajā kūku formā-pannā(ar atklipsējamām malām). Kārtīgi piespiež pie pamatnes, izlīdzina,neatstāj caurumus. Liek ledusskapī.
Pildījums: blenderī maļ pildījumam paredzētās sastāvdaļas līdz iegūta vienmērīga, krēmīga masa. Uzsmērē uz pamatnes, liek atpakaļ ledusskapī.
Pabeidz gatavot ''glazūru": sajauc žāvētos ābolus, dzērvenes, 1/3 gl. pamatnes masas un kokosriekstu sviestu/krēmu. Dekorē ar to kūku.
Ļauj ledusskapī atdzist vismaz 2 stundas.
Paredzēts apmāram 8 cilvēkiem.

Mani foto :-)

pirmdiena, 2010. gada 8. februāris

salāti ar grauzdiņu a la mexicana gaumē. mmmm..

Neskaitāmas reizes uz savas ādas pārbaudīta svaigēdāju recepte, turklāt ļooooti labas atsauksmes no nesvaigēdājiem!!! Viva la Mexico! un viss ļoti vienkārši!
1. reizi, kad pagaršoju, man ļoti atgādināja visīstāko Chilli Concarni no nesvaigajiem laikiem.

''Maize''

nepieciešams:
3 glāzes kukurūzas (der gan svaiga, gan saldēta, bet neiesaku konservētās, jo tām klāt ir visādi ķimiski stabilizatori, cukuri, sāls utt)
1,5 glāze sarkanās paprikas
3/4 glāzes linsēklas (samaltas kafijas dzirnaviņās)
1 ēdamkarote laima sulas
1 tējkarote čilli pulvera (var likt mazāk/vairāk - atkarībā cik asu vēlas)
1,5 tējkarote sāls
2 tējkarotes kumina (maltas Marokas ķimenes)

pagatavošana:
1.Blenderī samaļ kukurūzu un papriku. Pievieno pārējās sastāvdaļas, maļ atkārtoti.
2. Nepieciešamas 2 cepešpannas un cepamais papīrs. Iegūto masu sadala uz 2 cepešpannām un vienmērīgi izklāj/izsmērē ne pārāk biezā kārtiņā (man gandrīz pa visu pannu sanāk ''liela pankūka'')
3. Ja ir, izmanto dehidratoru/tad cepešpannas nevajag/, taču tā kā man tāda nav, izmantoju cepeškrāsni. 45 grādu temperatūrā un ar ieslēgtu ventilatoru žāvē ''maizi'' 3-4 stundas, tad sagriež kvadrātos, apmet otrādi, žāvē vēl kādas 2 stunas. Ja grib sausāku, kraukšķīgāku - ilgāk.


Salāti - eksperimentējiet!
avokado (sākumā ar dakšiņu sastampā, samīca, jo avokādo būs kā mērce)
tomāti
paprika
sīpols
nedaudz laima sulas
var pielikt arī kukurūzu
ja nepieciešams, sāls

Lūk rezultāts:



svētdiena, 2010. gada 7. februāris

sestdiena, 2010. gada 6. februāris

eksperiments beidzies

Mans 30 dienu svaigēšanas eksperiments noslēdzās pirms nedēļas. Ilgi nevarēju saņemties un uzrakstīt šo bloga ierakstu, jo man šis ir diezgan atbildīgs brīdis, turklāt ir neiedomājami grūti savas sajūtas uzlikt uz ‘’papīra’’. Es pat nevaru izstāstīt cik lieliski jūtos, tas noteikti ir jāpiedzīvo pašam! Pat nezinu kam lai pielīdzina savas sajūtas...tas ir kas jauns, vēl nepieredzēts, nu labi...varbūt tomēr mēģināšu. Tā varētu būt brīvības garša, kaut kas sulīgs, krāsains..hmm – dzīvesprieks, bet reizē arī iekšējs miers /esmu kļuvusi daudz grūtāk aizkaitināma/. Enerģijas pieplūdums, silts smaids, kuru, pat gribot, nespēj nodzēst no savas sejas, zaļāka domāšana. Raw food ļauj sakārtot gan savu iekšējo, gan ārējo pasauli un radīt harmoniju. Jāā! Atradu īsto vārdu, svaigēšana – tā ir harmonija. Apmēram 3. svaigēšanas nedēļā cilvēki, kuri mani nebija redzējuši kādu laiciņu (apmēram mēnesi) nepārstāja izteikt komplimentus par to, cik labi izskatos, ka būtībā mirdzu un nevaru beigt smaidīt. Neticami, kādus brīnumus spēj radīt kvalitatīva pārtika, un tiktiešām piekritīšu teicienam: tu esi tas, ko tu ēd.

Protams, svaigēšanai ir arī ‘’fiziskie’’ ieguvumi tavam ķermenim. 1) Janvārī, kad visapkārt plosījās dažādi vīrusi, un puse paziņu slimi gulēja mājās, es nenošķaudījos nevienu pašu reizi! Lūk tā, biju enerģijas pilna un vesels kā rutks! 2) Veiksmīgi atbrīvojos no pāris kg un gandrīz esmu tikusi pie sava ideālā auguma. 3) Pats svarīgākais!!! Pirms sāku svaigēšanu biju lasījusi, ka tā dara brīnumus: ja ir augsts holesterīns – to pazemina, atbrīvo no alerģijām, uzlabo ādu (ļauj atbrīvoties no aknes), liek aizmirst par diabētu, pat uzvar vēzi utt. Varu tikai apstiprināt, ka svaigēšana patiešām darbojas! Man uz muguras bija izveidojies ciets, neliels tauku sabiezējums, ārsts pat teica, ka būs nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Ha! Ticiet vai ne, bet šis tauku veidojumiņš ir gandrīz pazudis un es ārstu atstāju bez darba!

Ja domā par to, vai turpināšu svaigēšanu, tad mana atbilde ir apstiprinoša – noteikti jā. Šis bija viens no maniem lieliskākajiem mēnešiem mūžā. Sākums, pirmās nedēļas varbūt bija grūtāks...kamēr detoksējos, attīrījos no piesārņotās pārtikas, ik pa brīdim prātā ne no kurienes iešāvās doma, ka varbūt visu vajag mest pie malas, taču šajos brīžos atcerējos to, ko biju lasījusi jau pieredzējušu svaigēdāju blogos – pirmās nedēļas ir tās grūtākās, jo notiek attīrīšanās process, var būt garastāvokļā svārstības, pēkšņa kāre pēc kaut kā neveselīga/vairāk gan psiholoģiska nevis fiziska/, bet tas viss pāriet! Un tik tiešām! Turklāt neviens jau neliek badoties! Neierobežoju sevi un ēdu visu, ko sirds kāroja (protams tikai svaigu). Pirmajās 2 nedēļās, kad biežāk kārojās neveselīgi našķi, varbū pat kaut kas cepts, tad sevi lutināju ar svaigēdāju našķiem: cepeškrāsnī dehidrēju svaigēdāju krekerus, protams neizpalika rieksti, šokolādes mērces, dažādi saldie...zinu, ka ēdienkarte nebija perfekti sabalansēta, taču vismaz noturējos un neatgriezos pie vecajiem ēšanas paradumiem. Turklāt sapratu, ka dzīvās pārtikas saldie ir daaauuudz garšīgāki! Taču ar laiku vēlme pēc šiem našķiem mazinās. Bet atkārtoju - galvenais ir sev neko neaizliegt! Ilgi dzelžainos grožos nenoturēsies, turklāt to nemaz nevajag, tādēļ dod savam ķermenim, ko tas vēlas. Un atceries, ka visam vienmēr var atrast labas alternatīvas. (Pašai nepamanot, sanāca atbilde uz TOMA komentāruJ)

Nu jau sanāca diezgan gari, tādēļ beigšu raksstīt.. varbū kādu dienu sanāks vēl papildināt. Ja ir kādi jautājumi, tad droši jautājiet – atbildēšu!

ps man jau mājās pavasaris heh!

sestdiena, 2010. gada 23. janvāris

supergardas šokolādes trifeles (labots!!)

veselīgi saldumi...neticami? bet noteikti iespējami...mmmmmm..izdzēsu iepriekšējo recepti un aizstāju to ar pašreizējo. Tā sanāca, ka, eksperimentējot, nonācu pie vēl labāka varianta!



mans personīgais foto - jā, jā esmu lepna ;)
šokolādes trifeles:

  • 1/2 glāzes sezama sēklu
  • apmēram 1/2 glāzes kakao pulvera (iesaku pirkt eko veikalā). Liek pēc garšas, atkarībā no tā, cik ''šokolādīgu'' vēlas.
  • 1/4 glāzes vai vairāk medus
  • 1/2 glāzes kokosriekstu skaidiņas
  • pāris pilienu vaniļas ekstrakta
  • šķipsniņa sāls
  • ūdens

pagatavošana:

  1. sezama sēklas samaļ pulverī kafijas dzirnaviņās
  2. bļodā jauc samaltās sēkliņas, kakao pulveri, medu, kokosriekstu skaidiņas, vaniļas ekstraktu, sāli. Kārtīgi maisa, masa sanāks diezgan sausa, ķepīga, var pieliet apmēram 1/4 glāzes ūdens, bet ne vairāk.
  3. kad masa labi sajaukta, tad rullē bumbiņas.
  4. var dekorēt ar kokosriekstu skaidiņām, augļiem, riekstiem - ko vien vēlas un sirds kāro ;)

man patika: -->izveidot plakanu pamatnīti un dekorēt ar meža zemenītēm un mellenēm - mmmmmmmm..
--> žāvētos augļus sakapātus iemīcīt iekšā pašā trifelē

P.S. uzglabā ledusskapī!

piektdiena, 2010. gada 22. janvāris

3. svaigā nedēļa

Urrā! Šodien aprit 3. svaigā nedēļa! Teikt godīgi? Kur es biju visus šos gadus!? Un kāpēc cilvēki ir tik maz informēti par svaigo pārtiku, kādēļ bērniem skolā māca uztura piramīdas, kas ir galīgi garām? Svaigēšana ir kaut kas lielisks... nekad neesmu jutusies tik labi kā tagad...esmu dzīvespriecīga, pilna enerģijas..kas principā ziemas mēnešos man parasti ir tā mazāk. Jūtos tā, it kā varētu 3 reizes apskriet apkārt zemeslodei un vēl joprojām nepiekustu. Enerģijas un labsajūtas pārplūdums!!!

Atšķirības tiešām ir jūtamas! Un tās viennozīmīgi uzlabo manu ikdienu. Vēl vien lieta, ko esmu pamanījusi: gan uz savu ikdienu, gan dzīvi kopumā esmu sākusi skatīties pozitīvāk, vieglāk, liekas, ka problēmas atrisinās pašas no sevis. Dažādi darbiņi arī darās daudz vieglāk! Domāju, ka katram no mums ir kas tāds, ko mums nepatīk darīt.. nu nepatīk un viss..man tā bija ar daudz ko, piemēram, trauku mazgāšanu (zinu, muļķīgs piemērs)...taču tagad uz to visu cenšos skatīties ar smaidu, citādāku pieeju. Liekas, ka trauki nomazgājas paši, bez manas mazākās piepūles. Būtībā esmu vairāk sākusi baudīt pašu procesu, notiekošo brīdi, momentu. Iepriekš dzīvoju ar ‘’gala termiņu’’, nevarot sagaidīt kādas darbības beigas (šajā gadījumā trauku mazgāšana) - kad beidzot tas būs padarīts un varēšu iekrist dīvānā kā veca sēne un skatīties tv (labi varbūt ne tik traki, bet ceru, ka ideja skaidra). Tādā veidā es sev ieskaidroju, ka tā darbība, process ir nepatīkams, jo, redz, es taču nevaru sagaidīt, kad tas ātrāk beigsies! Taču ir jāiedziļinās, jābauda, jātver mirklis, pat, ja tas sākotnēji nešķiet mums tik rožains kā gribētos.

Tas pats ir ar diētām! Kādēļ tās nekad nedarbojas? Tādēļ, ka tām ir noteikts dienu skaits. Cilvēki pārāk daudz velk krustiņus kalendārā un skaita beigas, moka sevi, neizbaudot pašu procesu...un beigās atgriežas pie tā, kur sāka.

Un tā ar jebko! Suņa izvešanu pastaigā, bērna izņemšanu no dārziņa, darbadienu ofisā...

Esmu sapratusi to, ka mums vairāk jāmācās izbaudīt pats process, jābeidz tik ļoti steigties, lai gala rezultātā..hmm.. ko...nokristu kā kūkas uz dīvāna un teiktu...oooo es šo mirkli jau no paša rīta gaidīju? Nē! Un ko tālāk, kad darbiņš ir padarīts? Ar to jau nekas nebeidzas, griestu nav! Sekos nākamās darbības..un vēl nākamās.. Mēs taču nevaram pavadīt visu savu dzīvi, domājot par tās beigām! Dzīve ir nemitīgas darbības...un tieši process vienmēr ir tas jautrākais..beigas parasti ir ātras – viens čiks un viss... tāpēc baudi mirkli! Nākamreiz, kad varbūt, piemēram, sanāks braukt no pilsētas a uz pilsētu b, un tu zini, ka tas prasa 2-3 stundas, neīgņojies, bet gan uzliec mūziku, padziedi līdzi, sakārto domas un vienkārši pasmaidi! Garastāvoklis ir pacēlies jau pēc 3 sekundēm!

Nedaudz novirzījos no temata, taču šīs tiešām ir noderīgas lietiņas!

svētdiena, 2010. gada 10. janvāris

Mimi Kirk

Sēfojot interenetā, nejauši uzgāju ko ļoooooooooti interesantu!

2009. gada septembrī 70 gadīgā amerikāniete Mimi Kirk uzvarēja Petas rīkoto konkursu ''seksīgākā veģetāriete pāri 50''. Turklāt pēc neilga laika Mimi svinēja savu 71. dzimšanas dienu :-) Uz veģetāru dzīvesveidu Mimi pārgāja 30 gadu vecumā, taču pirms apmēram pusotra gada kundze kļuva par svaigēdāju. Lūk arī intervija: