Pirms nedēļas sapratu, ka ir pienācis laiks jaunam svaigēšanas eksperimentam, attīrīšanās mēnesim. Noteikumi tie paši – dzīva pārtika (augļi, dārzeņi, rieksti, sēklas), kas netiek karsēta augstāk par 40 grādiem pēc celsija. Šobrīd ir vasara, apetīte ir mazāka un svaigi augļi un dārzeņi ir vieglāk pieejami, tādēļ arī eksperiments norit vieglāk, bez īpaši lielas piepūles.
Pirmās svaigēšanas dienas aizritēja grūtāk. Mani pavadīja galvassāpes (detokss), nemitīgi prasījās kaut ko ‘’uzgrauzt’’, prasījās ogļhidrāti, tādēļ našķojos ar riekstiem un žāvētiem augļiem (diezgan pamatīgi, kas nav tas labākais variants, taču mans galvenais mērķis bija noturēties pie svaigēšanas un nepadoties). Un man gan šķiet, ka tā našķošanās un kāre pēc našķiem vairāk bija psiholoģisks moments. Bet tālāk jau gāja ar vien vieglāk un vieglāk, tiešām izbaudīju dzīvo pārtiku, mans garastāvoklis manāmi sāka uzlaboties, parādījās ar vien vairāk enerģija (pat sāku iet pa vakariem uz sporta klubu vai peldēt). Parasti brokastīs ēdu veselus augļus svaigā veidā. Šobrīd esmu Āzijā, tādēļ man ir pieejami dažnedažādi tropiskie labumi – ananāsi, mango, papaija, guava, kaisles augļi, pūķa augļi utt. Pusdienās pagatavoju kārtīgus salātus ar mērcīti un sēkliņām vai diedzētiem graudiem. Vakariņās arī augļi, kāds smūtijs vai salāti. Šoreiz gan šis viss svaigēšanas pasākums ir daudz vienkāršāks, dabiskāks, bez sarežģītām receptēm, jo, kā jau minēju, neesmu Latvijā, un šeit man nav pieejams ne blenderis, ne cepeškrāsns (kaltēšanai), tādēļ nevaru pagatavot sarežģītākas receptes, ir jāiztiek ar tādu pārtiku, kādu mums to sniedz daba. Bet nemaz neesmu noskumusi par šo situāciju, tieši otrādi – izbaudu atpūtu no virtuves :).
Šodien aizritēja 7. eksperimenta diena. Jau pašā eksperimenta sākumā biju nolēmusi, ka 7. dienā ēdīšu ‘’mirošo’’ pārtiku (ha). Tīri tāpēc, lai varētu novērot savas sajūtas, izmaiņas, biju ziņkārīga, kādu iespaidu pēkšņa pārtikas maiņa uz mani atstās. Bet tas nenozīmē, ka skrēju uz tuvāko McDonaldu! Ēdu pārtiku, kas daudziem pat liktos diezgan veselīga un nepārspīlētos daudzumos. Tātad – kas bija manā galdā ‘’mirušajā’’ dienā? Brokastīs kafija ar pienu (dzeru vien pāris reizes gadā), maize, jogurts, pusdienās - suši, 1 ledene, tumšās šokolādes gabaliņš. Pēcpusdienā sajutos ļoti slikti, vienkārši paliku viegli aizkaitināma, uznāca slikts garastāvoklis, liels nogurums. (Jāpiebilst, ka šie ‘’simptomi’’ it populāri, esmu lasījusi neskaitāmos avotos, ka tie ir arī citiem cilvēkiem, kas strauji pāriet no svaigas uz mirušu pārtiku.) Uznāca tāds nogurums, ka pat gulēju pēcpusdienas diendusu. Vakarā parādījās neizsakāma vēlme pēc neveselīgiem našķiem – čipsiem un saldumiem. Acīmredzot, šeit ar mani trikus spēlēja cukura līmenis asinīs, kas ar nedzīvās pārtikas uzņemšanu bija strauji cēlies, bet nu krita, un atkal gribēja tikt atpakaļ. (neliela piezīme: man patika Gabriel Cousens video par cukura līmeni asinīs:
Taču ņemot vērā slikto pašsajūtu, zināju, ka rafinētais cukurs, našķi nepalīdzēs, tādēļ vakariņās jau atgriezos pie svaigās pārtikas. Morāle (vai drīzāk apstiprinājums citu svaigēdāju pieredzei): pēc eksperimenta uz gatavotu pārtiku atpakaļ jāpāriet pamazām.
Nu ko, man vēl priekšā 3 brīnišķīgas, svaigas nedēļas! Tad jau laiks rādīs, kā man veiksies. Katras nedēļas beigās centīšos ‘’uzcept’’ nedēļas pārskatu (tā gan ir vienīgā lieta, ko nākamo 3 nedēļu laikā cepšu :)).
Jauku nedēļas nogali vēlot,
Veģetāriete ar svaigēdājas ievirzēm.
