JĀ svaigēšanai!

Sveiki! Ir pagājusi vēl viena jauka nedēļa bez gaļas. Apkārtējie jau sāk pierast un respektēt manu izvēli. Beidzot!

Šoreiz manis izvēlētā tēma ir svaigēšana (ja vēlaties pameklēt vairāk info angļu valodā, tad tas saucas raw food). Zemāk esošais raksts gan ir copy/paste no http://www.svaigi.times.lv/svaigesana.html, taču man tas šķita pitiekami izglītojošs un interesants, lai ievietotu savā blogā.

Svaigēšanas popularitāte aug kopā ar interesi un rūpēm par ekoloģiski tīru vidi un tai atbilstošu dzīvesveidu. Vadoties pēc savām interesēm, daži pievēršas tai periodiski uz neilgu laiku, citi savukārt iekļauj to savā ikdienā daļēji vai pilnīgi. Tā ir diēta, kas ieteic uzturā lietot augļus, lapas, dārzeņus, riekstus un sēklas, kas nav apstrādāti temperatūrā, kura augstāka par 45 grādiem.Ēdienu vārot vai cepot, gaisā vējo patīkami aromāti. Šīs patīkamās smaržas rodas, produktu vērtīgajām barības vielām un garšām iztvaikojot gaisā termiskās apstrādes procesā. Un reizēm, lai mūsu gatavotais ēdiens atkal garšotu labi, mums nepieciešams tam pievienot gan sāli, gan garšvielas, gan taukus. Pat tvaicējot dārzeņus, ko varam uzskatīt par vienu no veselīgākajiem ēdienu gatavošanas veidiem, mēs tos pakļaujam temperatūrai, kas augstāka par 100 grādiem. Diemžēl temperatūrā, kas augstāka par 40–50 grādiem, iet bojā liela daļa no vitamīniem mūsu ēdienā. Vitamīni D, E un K iet bojā pilnībā, vitamīnu C un B daudzums stipri samazinās. Tāpat – jo augstāka ir temperatūra, jo vairāk brīvo radikāļu rodas gatavošanas procesā, sevišķi taukvielās. Un par brīvo radikāļu ietekmi mēs visi esam daudz dzirdējuši. Termiski apstrādājot produktus, mēs pilnībā zaudējam tādu svarīgu lietu kā enzīmi jeb fermenti, kuri mūsu organismā ir ierobežotā krājumā, un, lietojot produktus, kuri nesatur fermentus, mums jātērē savi krājumi, lai šos produktus sagremotu. Fermenti piedalās visos ķīmiskajos procesos, kas noris mūsu iekšienē. Kad to krājumi sāk izsīkt, mūsu ķermenis sāk strauji novecot. Termiskā apstrādē tiek ļoti bojātas arī šķiedrvielas, kas ir mūsu dabiskie palīgi ēdiena sagremošanā un visa liekā izvadīšanā no organisma. Tāpat termiskas apstrādes procesā tiek bojātas olbaltumvielas. Tāpēc tiem, kuri lieto ceptu un vārītu ēdienu, ir nepieciešams daudz lielāks to procentuālais daudzums nekā tiem, kas saņem nebojātas viegli lietojamas olbaltumvielas no zaļajām lapām un citiem augu valsts produktiem.Svaigēdāju starpā, tāpat kā jebkurā citā mūsu dzīves sfērā, ir sastopamas daudzas un dažādas pieejas. Daži produktus cenšas ēst pēc iespējas dabiskā formā, citi dažādos veidos cenšas atdarināt vārītos un ceptos ēdienus – izmantojot gan kaltēšanu, gan dažādas citas metodes. Tāpat daudzi svaigēdāji ir vegāni (pilnīgi nelieto nekādus dzīvnieku valsts produktus), kamēr daži iekļauj savā diētā arī medu vai kādu citu produktu.
------------------------------------------------------------------------------------------------
Mana personīgā piebilde. Reti kurš svaigēdājs ēd svaigi par visiem 100%. Tas pat gandrīz nav iespējams, tādēļ vari uzņemt 70%-80% svaigu-nepagatavotu pārtiku, un tā jau būs neaprakstāma dāvana tavam organismam.


Ak! kārtējā trakā ideja šaudās manā galvā...